TEHNIKU GATAVO KULŠANAS DARBIEM

Spēkrati, kas nepiedalās ceļu satiksmē, šogad pirmo reizi var saņemt zaļo numuru un neiziet tehnisko apskati.

"Patlaban notiek graudu vākšanas tehnikas gatavošana ražas novākšanas darbiem. Tehnisko apskati patlaban ir izgājusi aptuveni viena ceturtā daļa no visiem Latvijas pašgājējspēkratiem. Kopš 1. jūnija Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra tiem saimniekiem, kuru tehnika nepiedalās ceļu satiksmē, piedāvā īpašu zaļas krāsas numuru, kas dod iespēju tehnisko apskati neiziet," stāsta Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras direktors Armands Binovskis. Kombainu vešana uz tehnisko apskati pēdējā brīdī neesot nekas īpašs – lauksaimnieki grib maksāt apdrošināšanas maksājumu par iespējami īsāku laika posmu. Patlaban Latvijas apdrošināšanas sabiedrības īsāku posmu par trīs mēnešiem nepiedāvā. "Latvijas Avīzē" esam daudz stāstījuši par rietumvalstīs ražotajiem graudu novākšanas kombainiem, pēc kuriem Latvijā ir vislielākais pieprasījums. SIA "Kombainserviss" inženieris Jānis Biezais teic, ka pēdējos gados aizvien lielāka interese ir arī par Rostovā (Krievija) ražotajiem kombainiem "Acros" un "Vektor" (agrāk tos pazina ar zīmolu "Don" un "Ņiva"): "Šo spēkratu priekšrocība ir zemās ekspluatācijas izmaksas, par 30 – 40 procentiem zemāka cena nekā rietumvalstu analogiem un vienkāršā vadība, kas gan kļūst aizvien sarežģītāka. Trūkumi – atsevišķu mezglu ne tik augsta kvalitāte un tas, ka rūpnīca ražo vien modeļus, kas sevi atpelna saimniecībās ar vismaz 250 hektāru lielu platību." J. Biezais piebilst – pēdējos divos gados neviens Krievijā ražotais kombains ilgāk par vienu dienu stāvējis uz lauka nav. "Kombainserviss" nodrošina arī augsta līmeņa servisa veikšanu.

SIA "Naukšēni" valdes priekšsēdētājs Imants Kamzols teic, ka pēdējos divos gados uzņēmums ir pircis pa vienam "Acros" kombainam: "Mēs aptuveni 1000 hektārus lielu zemes platību apsaimniekojam ar diviem "Acros" un vienu "John Deere" kombainu. Lielu atšķirību starp šo zīmolu kombainiem neredzam. Daudz ir atkarīgs no kombaina vadītāja. Ar "Acros" iznāk dārgāka ražas vākšana, tomēr daudz lētāka ir apkope. No pieredzes zinām, ka kalpošanas laiks arī ir vairāk nekā desmit gadi. Esam daudznozaru saimniecība, kas naudu bankā neaizņemas, tāpēc rūpīgi vērtējam visizdevīgāko kombaina pirkumu."

Graudus vajag ne tikai novākt, bet vislabāk arī pārstrādāt, uzglabāt un pārdot tad, kad cena ir visaugstākā. Daudzi Latvijas saimnieki izmanto kooperatīvu pakalpojumus, daudzi ir varējuši atļauties graudu pirmapstrādes iekārtas nopirkt paši, bet daļa šādu iespēju vēl vērtē. SIA "SilJa" tirdzniecības pārstāvis Andris Pridāns teic, ka patlaban aizvien vairāk graudu pirmapstrādes iekārtas pērkot arī salīdzinoši nelielo – ar platību 100 un vairāk hektāri – saimniecību īpašnieki: "Izskatās, ka lielražotāji savas ieceres graudu pirmapstrādē ir īstenojuši. Aktīvi Eiropas Savienības fondu naudai piesakās ne tikai graudu audzētāji, bet arī saimniecības, kas nodarbojas ar lopkopību. Svarīgi gan piebilst, ka fondu nauda kropļo tirgu. Patlaban, kad tā ir izmantota, tirgū ir klusums."

Pridāns teic, ka graudu pirmapstrādes iekārtas sezonai var pasūtīt vēl pavasarī, vēlākais, aprīlī. "Pērn rudenī labā labības cena pieprasījumu pēc graudu pirmapstrādes iekārtām necēla, jo ļoti strauji kāpa minerālmēslu cena, transporta un citi izdevumi. Šis kāpums izdevīgo graudu cenu "noēda"," tā A. Pridāns. Viņš teic, ka graudu pirmapstrādes iekārtas ik gadu maksājot par aptuveni trīs procentiem dārgāk.